Search results for "anatomiskā uzbūve"
showing 3 items of 3 documents
Kukurūzas (Zea mays L.) sakņu anatomiski morfoloģiskās izmaiņas un lapu hlorofila daudzuma dinamika cinka piesārņojuma ietekmē
2015
Fitoremediācija ir jauna metode augsnes un gruntsūdens attīrīšanai, kuras laikā augi, piemēram, kukurūza, papildus minerālvielām un ūdenim uzņem arī smagos metālus. Citur pasaulē šo metodi plaši izmanto, bet Latvijā tā vēl nav populāra. Pētījumu veica Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu Fizioloģijas katedrā laika posmā no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada maijam. Darba mērķis bija izpētīt kukurūzas saknes anatomiskos un morfoloģiskos pielāgojumus dažādās cinka koncentrācijās un to saistību ar uzņemtā cinka daudzumu vasā. Izpētot sakņu anatomiskās un morfoloģiskās atšķirības dažādos variantos, konstatēja endodermas uzbiezinājumu – Kaspari svītru – un periendodermas pastiprināt…
Anatomiskās, morfoloģiskās un fizioloģiskās izmaiņas kukurūzai (Zea mays L.) un lauka pupām (Vicia faba) cinka ietekmē
2017
Piesārņojums ar smagajiem metāliem ir aktuāla pasaules mēroga problēma, kas galvenokārt saistīta ar metalurģijas un intensīvās lauksaimniecības attīstību un tās radītajām sekām. Pētījumu veica Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu Fizioloģijas katedrā laika posmā no 2015. gada oktobra līdz 2017. gada maijam. Šī darba mērķis bija izpētīt dažādu cinka koncentrāciju substrātā ietekmi uz augu morfoloģiskajām, anatomiskajām un fizioloģiskajām izmaiņām, kā modeļobjektus izmantojot lauka pupu (Vicia faba) un kukurūzu (Zea mays). Pētījumā atklājās, ka lauka pupās un kukurūzā hlorofila koncentrācija lapās variantos ar mazu cinka koncentrāciju palielinās, bet variantos ar lielu cinka konc…
Tūbainā rododendra Rhododendron tomentosum Harmaja viengadīga dzinuma attīstība atkarībā no vides apstākļiem
2018
Darbā raksturotas tūbainā rododendra Rhododendron tomentosum Harmaja viengadīgu veģetatīvo un ģeneratīvo dzinumu uzbūves īpašības, salīdzināti katra dzinuma apikālā un bazālā gala fragmenti. Dzinumi ievākti trīs dažādās audzēs, lai noskaidrot vides faktoru – klimatisko apstākļu un augsnes sastāva iespējamo ietekmi primārajā un sekundārajā augšanā. Viengadīgajiem dzinumiem izmērīts gada pieaugums, bet iegūtajiem griezumiem mērīti astoņi raksturlielumi. Dzinumi bija garāki un resnāki augot skābā augsnē , mērenos meteoroloģiskajos apstākļos Apšuciemā. Mazāki izmēri raksturīgi Teiču purvā ievāktajiem paraugiem, kur pēc meteoroloģiskajiem novērojumiem gads bijis nokrišņiem bagāts un applūšana vi…